UNPAZ apoiu MS halo promosaun edukasaun saúde kona-ba dengue ba komunidade

Ekipa CVTL halo fumigasaun ba atuasaun kazu dengue iha bairru Becuse Sentrál, kinta (20/01/2022). Imajen Tatoli/Francisco Sony.

DILI, 14 Abríl 2026 (TATOLI)—Dekanu Fakuldade Saúde Públika iha Universidade da Paz, Cipriano do Rosario Pacheco, hateten iha inisiu tinan ne’e hahú husi Janeiru to’o Fevereiru 2026 ne’e, Universidade da Paz liuhusi fakuldade Saúde Públika apoiu  Ministériu Saúde hodi halo promosaun edukasaun saúde kona-ba kazu dengue ba komunidade iha Timor-Leste

“Tinan 2026 Timor-Leste infrenta kazu dengue ne’ebé mak sa’e maka’as tebes, ho nune’e Universidade da Paz liuhusi fakuldade Saúde Públika apoiu estudante hamutuk 400 hodi ba halo promosaun edukasaun saúde kona-ba dengue no prevensaun sira ba komunidade iha Timor-Leste hodi kontribui ba iha Governu liuhusi ita-nia estudante semester lima, kuaze 400 resin ne’ebé mak sira espalla iha territóriu. Liuliu barak sira foka liu ba iha promosaun no edukasaun saúde ba iha komunidadehodi ko’alia kona-ba situasaun ida-ne’ebé urjente ba iha dengue nian no mós kontribui ba sensibiliza kona-ba dengue no mós halo kampaña kona-ba nutrisaun,” Cipriano do Rosario Pacheco iha nia kna’ar fatin, UNPAZ, ohin.

Nia esplika, atividade sira-ne’e kontínua halo liuliu kona ba promosaun edukasaun saúde, servisu ida Universidade da Paz servisu hamutuk ho Diresaun Nasionál Promosaun Edukasaun Saúde iha Ministériu Saúde.

“Servisu ne’e ita halo kooperasaun hamutuk iha Diresaun Nasionál Promosaun Edukasaun Saúde iha Ministériu Saúde, ba iha promosaun edukasun no saúde ba ita-nia komunidade oinsá atu bele prevene an husi dengue. Aleinde ita halo iha Dili, iha fulan ida ba kotuk ne’e ita halo iha territóriu tomak. Maske la kobre hotu suku no aldeia sira-ne’ebé mak ita iha, maibé atividade ida-ne’e atividade regulár ne’ebé mak ita halo kada tinan,” nia dehan.

Nia esplika, atividade ne’e mós la’ós foku ba moras dengue ne’e maibé bazeia ba profisaun ne’ebé mak estudante sira estuda, liuliu ba iha área sira-ne’ebé mak iha ezemplu hanesan epidemolojia, nutrisaun no mós moras la hada’et sira.

“Ezemplu HIV, TB no mós moras la hada’et sira diária no dengue, tanba saúde públika iha Timor problema ida mak iha área nutrisaun tanba estudante sira la’o área tuir sira profisaun ne’ebé mak sira iha,” nia dehan.

Tanba ne’e, Universidade da Paz haruka estudante sira ba iha komunidade no ba iha bairru sira no halo koopera ho líder lokál sira hodi halo mós atividade sira hanesan simináriu nasionál sira.

“Ita konvida parte husi Governu sira-ne’e mai atu bele fahe infomasaun sira, tanba fakuldade Saúde Públika kada tinan ita husik ita-nia estudante sira hakbesik an ba komunidade sira atravez kuidadu saúde. Sira halo atividade prátika profisionál ne’ebé ba iha fasilidade saúde aleinde ne’e mós sira ba to’o iha komunidade, ida-ne’e mak meiu advokasia balun ne’ebé mak ita halo ne’e mak hanesan ohin dehan halo promosaun edukasaun saúde ne’ebé mak estudante sira halo direta,” nia hateten.

Antes ne’e, Diretór Nasionál Edukasaun Promosaun iha Ministériu Saúde, Jaime Belo, hateten hahú husi Janeiru to’o 01 Abríl, Ministériu Saúde halo ona abatizasaun  ba uma kain hamutuk 35.721 iha Timor-Leste

“Kona-ba intervensaun ba dengue hahú  husi Janeiru to’o  loron 01 Abríl, ita halo ona abatizasaun ba uma kain hamutuk rihun 35.721 iha Timor laran tomak, ba iha fomigasaun  hamutuk 6.440, ba iha komunidade sira-ne’ebé  asesu ba  edukasaun promosaun saúde hamutuk 479.720 no pesoál saúde ne’ebé mak tama sai uma hamutuk 96.161 inklui fahe brosur,” Diretór Nasional Edukasaun Promosaun iha Ministériu Saúde, Jaime Belo, hateten ba jornalista sira iha nia kna’ar fatin, Kaikoli.

Nia dehan, uma kain ne’ebé mak Ministériu Saúde halo ona abatizasaun iha Munisípiu Aileu  hamtuk 358, Ainaru uma kain 3.391, Ataúru uma kain 1.370, Baukau uma kain 3.453, Bobonaru uma kain 1.952, Kovalima uma kain 1.416, Dili uma kain 13.191, Ermera uma kain 1.301 , Lautein uma kain 414, Likisá uma kain 1.360, Manatutu uma kain 703, Manufahi uma kain 1.012, RAEOA uma kain 1.371 no Vikeke uma kain 3.389 hamutuk 35.721.

“Abate sira-ne’ebé mak durante tama mai hamutuk kilo 1000 no munisípiu ne’ebé mak simu barak liu mak Dili 300kg, tuir mak Munisípiu Baukau 64kg, Ermera 64kg no munispiu sira seluk ne’e 54kg, ba iha fomigasaun  hamutuk 2200 litru, ba  munisípiu ne’ebé mak simu barak mak Munisípiu Dili hamutuk 950 litru, depois tuir mak Munisípiu Baukau 85 litru, Ermera 85 litru no munisípiu sira seluk 70 litru,” nia dehan.

Kona-ba estoke, agora daudaun abate mamuk ona iha nasionál maibé iha Munisípiu sira sei iha, maibé tuir informasaun ne’ebé maka Diresaun Nasional Edukasaun Promosaun simu dehan estoke hatama fali ona iha INFPM.

“Agora daudaun estoke abate mamuk ona iha nasionál maibé ba munisípiu sira sei iha ba iha malation litru 300 maibé iha munisípiu sira sei iha estoke. Tuir informasaun ne’ebé mak ami rona katak horisehik abate tama ona iha INFPM halo ona pedidu ba sira atu halo distribui ba armajen, nune’e munisípiu sira-nia pedidu mai karik, ami atu fahe ba sira. Falta malation mak seidauk to’o maibé ida-ne’e mós MS halo tenderizasaun no tempu badak sei to’o halo intervensun ba kazu dengue,” nia hateten.

Nia esplika, abate ne’ebé mak fahe ba munisípiu 14  mak munisípiu Aileu kilo 54, Ainaru kilo 54, Ataúru kilo 32, Baukau kilo 64, Bobonaru kilo 54, Kovalima kilo 54, Dili kilo 300, Ermera kilo 64, Lautein kilo 54, Liquisa kilo 54, Manatutu kilo 54, Manufahi kilo 54, Vikeke kilo 54 no RAEOA kilo 54.

Agora fomigasaun husi Munisípiu Aileu litru 70, Ainaru litru 70, Ataúru 50, Baukau litru 85, Bobonaru  litru 70, Kovalima litru 70, Dili litru 950, Ermera litru 85, Lautein litru 70, Likisá litru 70, Manatutu litru 70, Manufahi litru 70, Viqueque litru 70 no RAEOA litru 70.

“Atividade edukasaun promosaun daudaun ne’e la’o hela, ita-nia ekipa sira ho karreta tama sai uma hodi aviza ba iha fatin risku sira. Entaun, ekipa sira-ne’e halo mós atividade mobile klinika no Siska. Komunidade balun rejeita informsaun sira-ne’ebé mak ekipa sira tama sai bairru fahe informasaun kona-ba kazu dengue no balun la simu atu tau abate iha sira-nia bee no balun mós la simu atu rega fomigasaun ba sira-nia uma. Razaun sira-nian mak dehan bee sira utiliza loro-loron ne’e sira hola,  entaun sira lakohi tau abate ba, depois mós iha ne’eba ferik-katuas balun moras iss boot, entaun sira lakohi halo fomigasaun, ida-ne’e akontese iha Dili laran nomós munisípiu sira,” nia dehan.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór       : Cancio Ximenes

Ramadan Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

Sponsored