“Ferik ho katuas sira nu’udar ‘herói vivos’”

OEKUSI, 03 Marsu 2026 (TATOLI) – Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) rekorda katak bainhira independénsia to’o, Antigu Komandante Ein-Xefe FALINTIL, Kay Rala Xanana Gusmão, atuál Primeiru-ministru, konsege hakerek livru tolu, hahú iha 1981 kontinua ba 1982 to’o 1983, iha livru ne’e iha pájina 28, ho konteúdu hatene katak, kuandu funu hotu, tenke rekoñese ba éroi rua, ida ba veteranu no ida seluk ba ferik no katuas sira.
“Hakerek iha livru ne’e katak, ferik ho katuas sira sei moris nu’udar heróis vivos,” Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Veronica das Dores, haktuir bainhira prezide seremónia isár bandeira, hodi kememora loron veteranu ba dala-IX, 03 Marsu 2017- 03 Marsu 2026 iha kampu Um de Maio Palaban sub-rejiaun Pante Makasar, hamutuk ho Konsellu Veteranu ho Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA), tersa ohin.

Tanba ne’e, “mak ohin loron, Governu iha ninia dever atu tau matan ba éroi sira-ne’ebé sei moris, ita mós labele haluha hanorin ba jerasaun foun sira, kona-ba ita-nia funu naruk, sofrimentu ne’ebé barak, oan-ki’ak no feto-faluk ne’ebé namkari, hanorin ba sira kona-ba luta naruk ida-ne’e,” Governante ne’e énfaze.
Notísia relevante:Konsellu Veteranu Oekusi realiza misa no kari ai-funan komemora loron veteranu
Kona-ba selebrasaun loron nasionál veteranu 03 marsu, MSSI rekoñese nu’udar loron istória atu fó onra ba éroi sira-ne’ebé mate ona no kontinua luta ba ferik no katuas sira nu’udar éroi moris nian.
Nia hatutan, Timor-Leste atu hetan nia independénsia ema rihun, atus ba atus mak mate hodi sosa liberdade.
Tan ne’e, selebrasaun loron veteranu ohin 03 Marsu, loron ida-ne’ebé istóriku hakerek iha Lei-Inan, katak rekoñesimentu ba ita tomak, maibé rekoñesimentu espesiál ba veteranu Mutilado da Guerra.
“Ita fó gloria ba Maromak. Ita-nia forsa mesak, ita labele hakat to’o loron ohin, maibé ho Maromak nia grasa, Ninia tulun ho Ninia bensaun, ne’ebé ba ita hotu, povu Timor laran tomak, espesiál ba ita-nia éroi sira, ne’ebé mate ona. Ita ne’ebé sei moris tenke fó onra ba sira,” autoridade governativa ne’e agradese.

Tenke hatene istória
Iha biban ne’e, Prezidente Autoridade RAEOA, Régio da Cruz Salu, defende, nu’udar jerasaun foun, tenke rekoñese legadu sira-ne’ebé veteranu sira rai hela, tan ne’e presiza konta tutan ba jerasaun foun sira atu rekoñese.
“Úniku, mobilizadores, organizadores, coordenadores, ne’ebé konsege harii no rai hela ba ita atu goza ohin loron legadu mak veteranu no veterana sira, atu fó basa-liman ba sira. Istória ne’e ita tenke konta tutan ba jerasaun sira, estudante, juventude liliu funsionáriu obrigatoriamente tenke hatene istória, tenke rekoñese katak ha’u-nia aman sira uluk, luta mak ohin ita goza iha rai ne’e,” nia salienta.
Notísia relevante: Notísia relevante:Lamesak husu veteranu sira kontinua hamutuk kontribui ba dezenvolvimentu nasionál
Estadu Timor-Leste, deside loron 03 Marsu ne’e sai Loron Nasionál Veteranu tanba iha loron 03 Marsu 1981, Timor-Leste hahú reorganiza funu ba libertasaun nasionál, hafoin baze-de-apoiu rahun.
Data istórika ne’e liga ba Konferénsia Nasionál FRETILIN iha Maubai (Vikeke) no iha loron 03 Marsu ho orientasaun hosi membru Comité Central da FRETILIN (CCF) sobrevivente na’in-rua, Xanana Gusmão no Ma’Huno, no konferensista sira hili membru CCF na’in-sia (9) foun tan no foti desizaun importante lubuk ida, hodi libertasaun nasionál iha re-organizasaun luta territóriu tomak.
Husi konferénsia ida-ne’e mak rezisténsia armada moris filafali iha ai-laran no povu hetan fali nia esperansa no halo mundu hakfodak.
Selebrasaun dahuluk ba Loron Nasionál Veteranu ne’e, akontese iha tinan-2017. Veteranu no Kombatente Libertasaun Nasionál sira mak kompostu hosi Frente Armada, Frente Klandestina no Frente Esterna ka Diplomátika.
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo
